tour-fl.lv

Franču valoda

francu valoda

Franču valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un romāņu valodu zaram.

Jāsaka, ka franču valoda, tāpat kā citas nacionālās un minoritāšu valodas, ir latīņu valodas pēctece. Arī franču alfabēts ir atvasināts no latīņu alfabēts. Protams, vēsturiski uz franču valodas attīstību lielu ietekmi ir atstājušas arī vietējās ķeltu valodas, kurās runāja senās gallu ciltis, un ģermāņu valodas, kurās runāja senie franki, kas, sabrūkot Romas impērijai, savulaik ieceļoja mūsdienu Francijas teritorijā.

Franču valoda ir dzimtā valoda aptuveni 90 miljoniem cilvēku visā plašajā pasaulē, kā otrā dzimtā valoda tā ir aptuveni 190 miljoniem cilvēku, bet vēl aptuveni 200 miljoni cilvēku franču valodu ir apguvuši. Protams, lielākā daļa cilvēku, kuru dzimtā valoda ir franču valoda, dzīvo Francijā. Lielas cilvēku kopienas, kas runā franču valodā, dzīvo arī tādās pasaules valstīs kā, piemēram, Kanāda, Beļģija, Šveice, Luksemburga, Monako, kā arī tajā Āfrikas valstīs, kas savulaik ir bijušas Francijas kolonijas.

Franču valoda ir valsts oficiālā valoda 42 pasaules valstīs un teritorijās. Lielākā daļa no šīm valstīm franciski tiek saukta par “La Francophonie” jeb par franciski runājošo valstu kopienu. Valstis, kurās franču valoda ir valsts valoda – Francija, Kongo Demokrātiskā Republika, Kanāda, Madagaskara, Kotdivuāra, Kamerūna, Burkinafaso, Nigēra, Senegāla, Mali, Čada, Gvineja, Ruanda, Haiti, Burundi, Benina, Šveice, Togo, Centrālāfrikas Republika, Libāna, Kongo Republika, Gabona, Komoras, Ekvatoriālā Gvineja, Džibutija, Gvadelupa, Gviāna, Martinika, Reinjona, Luksemburga, Vanuatu, Seišelas, Monako, kā arī Vatikāns. Teritorijas, kurās franču valodai ir oficiālās valodas statuss – Luiziāna, Pondišeri, Franču Polinēzija, Jaunkaledonija, Majota, Valle d’Aosta, Džērsija, Gērnsija, Senmartēna, Volisa un Futuna, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona. Valstis, kurās franču valodai nav oficiālās valodas statuss, bet kurās tā plaši tiek lietota – Maroka, Alžīrija, Tunisija, kā arī Mauritānija.

Neskatoties uz franču valodas seno vēsturi, kā vēsta Francijas konstitūcija, Francijā franču valoda ir valsts valoda tikai kopš 1992. gadā, tomēr senāki juridiskie teksti apgalvo, ka franču valoda ir Francijas valsts valoda jau kopš 1539. gada. Jāpiebilst, ka franču valodai dažādos Francijas reģionos ir atšķirīgi dialekti. Arī Šveicē franču valoda ir viena no 4 valsts valodām, bet to lieto galvenokārt Šveices rietumu pusē. Jāuzsver, ka apmēram 20% Šveices iedzīvotāju dzimtā valoda ir franču valoda. Arī Beļģijā, precīzāk, Valonijā un valsts austrumu daļā, franču valoda ir oficiālā valoda. Kopumā apmēram 40% Beļģijas iedzīvotāju runā franču valodā.

Jāpiemin, ka franču valoda ir arī oficiālā Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī citu starptautisku un ievērojamu organizāciju oficiālā valoda. Skatoties Eiropas Savienības mērogā, franču valoda ir trešā populārākā valoda. Līdz 20. gadsimta sākumam, kad angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas un saziņas valoda visās Eiropas izglītības iestādēs.