tour-fl.lv

Franču valoda

francu valoda

Franču valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un romāņu valodu zaram.

Jāsaka, ka franču valoda, tāpat kā citas nacionālās un minoritāšu valodas, ir latīņu valodas pēctece. Arī franču alfabēts ir atvasināts no latīņu alfabēts. Protams, vēsturiski uz franču valodas attīstību lielu ietekmi ir atstājušas arī vietējās ķeltu valodas, kurās runāja senās gallu ciltis, un ģermāņu valodas, kurās runāja senie franki, kas, sabrūkot Romas impērijai, savulaik ieceļoja mūsdienu Francijas teritorijā.

Franču valoda ir dzimtā valoda aptuveni 90 miljoniem cilvēku visā plašajā pasaulē, kā otrā dzimtā valoda tā ir aptuveni 190 miljoniem cilvēku, bet vēl aptuveni 200 miljoni cilvēku franču valodu ir apguvuši. Protams, lielākā daļa cilvēku, kuru dzimtā valoda ir franču valoda, dzīvo Francijā. Lielas cilvēku kopienas, kas runā franču valodā, dzīvo arī tādās pasaules valstīs kā, piemēram, Kanāda, Beļģija, Šveice, Luksemburga, Monako, kā arī tajā Āfrikas valstīs, kas savulaik ir bijušas Francijas kolonijas.

Franču valoda ir valsts oficiālā valoda 42 pasaules valstīs un teritorijās. Lielākā daļa no šīm valstīm franciski tiek saukta par “La Francophonie” jeb par franciski runājošo valstu kopienu. Valstis, kurās franču valoda ir valsts valoda – Francija, Kongo Demokrātiskā Republika, Kanāda, Madagaskara, Kotdivuāra, Kamerūna, Burkinafaso, Nigēra, Senegāla, Mali, Čada, Gvineja, Ruanda, Haiti, Burundi, Benina, Šveice, Togo, Centrālāfrikas Republika, Libāna, Kongo Republika, Gabona, Komoras, Ekvatoriālā Gvineja, Džibutija, Gvadelupa, Gviāna, Martinika, Reinjona, Luksemburga, Vanuatu, Seišelas, Monako, kā arī Vatikāns. Teritorijas, kurās franču valodai ir oficiālās valodas statuss – Luiziāna, Pondišeri, Franču Polinēzija, Jaunkaledonija, Majota, Valle d’Aosta, Džērsija, Gērnsija, Senmartēna, Volisa un Futuna, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona. Valstis, kurās franču valodai nav oficiālās valodas statuss, bet kurās tā plaši tiek lietota – Maroka, Alžīrija, Tunisija, kā arī Mauritānija.

Neskatoties uz franču valodas seno vēsturi, kā vēsta Francijas konstitūcija, Francijā franču valoda ir valsts valoda tikai kopš 1992. gadā, tomēr senāki juridiskie teksti apgalvo, ka franču valoda ir Francijas valsts valoda jau kopš 1539. gada. Jāpiebilst, ka franču valodai dažādos Francijas reģionos ir atšķirīgi dialekti. Arī Šveicē franču valoda ir viena no 4 valsts valodām, bet to lieto galvenokārt Šveices rietumu pusē. Jāuzsver, ka apmēram 20% Šveices iedzīvotāju dzimtā valoda ir franču valoda. Arī Beļģijā, precīzāk, Valonijā un valsts austrumu daļā, franču valoda ir oficiālā valoda. Kopumā apmēram 40% Beļģijas iedzīvotāju runā franču valodā.

Jāpiemin, ka franču valoda ir arī oficiālā Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī citu starptautisku un ievērojamu organizāciju oficiālā valoda. Skatoties Eiropas Savienības mērogā, franču valoda ir trešā populārākā valoda. Līdz 20. gadsimta sākumam, kad angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas un saziņas valoda visās Eiropas izglītības iestādēs.

Francijas ekonomika

Francija ir viena no lielākajām ekonomikām gan Eiropā gan arī pasaulē un pēc nominālā iekšzemes kopprodukta Francija ieņem 6 vietu pasaulē un pēc patiesajiem iekšzemes kopprodukta rezultātiem 9 vietu pasaules valstu starpā. Francija ir arī 3. lielākā ekonomika Eiropā uzreiz aiz Vācijas un Anglijas. Francija ir ļoti iecienīta tūrisma valsts un tiek uzskatīta par pasaulē visapmeklētāko tūrisma galamērķi, bet arī Francijas finanšu lielpilsēta Parīze, ir ļoti spēcīga dažādās jomās un tiek uzskatīta par vienu no Eiropas finanšu centriem. Francijas kopējais iekšzemes kopprodukts ir aptuveni 2.8 triljoni dolāru un pēdējos gados, lai gan Francijas ekonomiskā izaugsme ir palējusies pēc 2008. gada krīzes, tomēr tā tāpat aug ar aptuveni 0.2 līdz 1% ātrumu gadā. Francijā tikai 8% cilvēku tiek uzskatīti par nabagiem un kopējais Francijas darba tirgus sastāda aptuveni 30 miljonus cilvēku. Bet francijas bezdarba līmenis ir aptuveni 10% un tā tas arī ir turējies jau kādu laiku, bet vidējā alga Francijā ir 2.1 tūkstoši Eiro, kas ir vairāk kā 4 reizes lielāka nekā Latvijas 500 Eiro. Francija, kā jau visas mūsdienu valstis arī diezgan stipri paļaujas uz kredītiem un tās publiskais kredītu slogs kas ietver gan mājokļa kredītus gan ātros kredītus sastāda aptuveni 89% no iekšzemes kopprodukta, bet valsts kopējais ārējais parāds ir aptuveni 5.6 triljoni Eiro.

Francijas industriālais un kopējais uzņēmējdarbības klāsts ir arī visai liels, jo Francijā ir 31 no 500 pasaulē lielākajiem uzņēmumiem. Šajā sarakstā zināmākie ir L’Oreal, Michelin un AXA. Kopumā Francijā, kā jau vienā no lielākajām Ekonomikām pasaulē ir ļoti daudz un dažādi uzņēmumi, un daudzi no tiem ir visai plaši pazīstami, bet arī daudzi nav tik zināmi, kā, piemēram, tie, kas darbojas naftas biznesā un enerģijas ražošanā.

Lai gan Francijas ekonomika ir spēcīga, tomēr Francijas valdība jau kopš 1970. gadiem nevienu gadu nav iztikusi ar tiem līdzekļiem, ko tā iztērē un katru gadu tiek izdevumi nosegti ar parādiem. Šādā veidā kopš 1970. gada. Kad vēl Francijas valdība nopelnīja mazliet vairāk kā iztērēja katrs gads ir vidēji bijis aizvien sliktāks un sliktāks līdz 2010. gadā Francijai deficīts bija lielāks par 6% gadā! Un lai gan Eiropa ir noteikusi, ka visām dalībvalstīm kopējam parādu slogam nevajadzētu būt lielākam par 60%, tomēr Francija ar saviem 91% jau ir izpelnījusies dažādu reitinga aģentūru reitingu samazināšanu un tādā veidā investīcijas francijā vairs neieplūst tik viegli, kā gribētos.

Ja runājam par citām jomām, tad Francija ir pasaules lielākā atom-enerģijas ražotāja, un 78% no valsts enerģijas tiek saražots tieši ar atomelektrostacijām, bet tikai 9.5% tiek lietoti neatjaunojamie resursi. Un tas tad arī ļauj Francijai paļauties vairāk uz šo atom-enerģiju lai darbinātu savu ekonomiku.

Kopumā Francijā katru gadu ieceļo vairāk kā 80 miljoni tūristu, kur galvenā vietas, ko tie apmeklē, protams, ir Eifeļa tornis un Luvras muzejs, bet arī Versaļas pils un Pikaso muzejs ir visai apmeklētas tūrisma vietas. Un protams nevar nepieminēt arī Francijas vīna industriju, kas ir slavena visā pasaulē un vienmēr dažādās mākslas filmās Francijas bagātnieki( Francijai ir 2.6 miljoni miljonāru) dzīvo savās greznajās pilīs un dzer vīnus no vīna pagrabiem.

Francijas politika

Francija ir viena no senākajām nācijām pasaulē. Tai ir ļoti bagātīga vēsture un valsts pārvaldes forma ir piedzīvojusi neskaitāmas pārmaiņas. No gallu apdzīvotiem mežiem vai Napoleona impērijas, valsts mūsdienās ir ieguvusi savu teritoriju un noteiktu pārvaldi. Francijas Republika ir unitāra republika ar daļēju prezidenta varu un stingrām demokrātiskajām tradīcijām. Piektās Francijas Republikas konstitūcija tika pieņemta 1958. gada 28. septembrī. Šī konstitūcija ievērojami nostiprināja parlamenta izpildvaras autoritāti. Izpildvarai ir divi līderi – viens no tiem ir valsts prezidents. Šobrīd tas ir Fransuā Olands, kurš ir valsts galva un kuru ievēl visi balsstiesīgie iedzīvotāji uz 5 gadu termiņu (Agrāk prezidentūras termiņš bija 7 gadi). Otrs līderis ir prezidenta izvirzīts ministru prezidents. Šobrīd Francijā tas ir Manuels Valls.

Pats Francijas parlaments sastāv no divām organizācijām – nacionālās asamblejas un senāta. Asamblejas deputāti ir apgabalu tiešie pārstāvji un tiek ievēlēti tiešajās vēlēšanās uz 5 gadiem. Nacionālajai asamblejai ir vara un tiesības atlaist valdību un tādēļ lielāko daļu valdības lēmumu pieņem tieši asambleja. Senāta pārstāvjus ievēl speciāla vēlēšanu komisija uz sešus gadus ilgu (agrāk deviņus gadus) termiņu. No 2008. gada septembra puse senāta vietu tiek atbrīvotas, lai veiktu atkārtotas vēlēšanas. Senāta tiešā vara ir ierobežota. Ja starp nacionālo asambleju un senātu ir domstarpības kādā jautājumā, tad galavārds vienmēr piederēs asamblejai.

Francijas politiku raksturo divas politiski opozicionāras partijas. Parlamenta kreiso spārnu pārstāv Francijas sociālistu partija. Labo spārnu savukārt pārstāv RPR (Rassemblement pour la Republique) konservatīvā partija, kura nu aizstāj Nikolā Sarkozī pārstāvēto republikāņu partiju UMP. Kopš 2012. gada vēlēšanām Francijas valdība galvenokārt sastāv no sociālistu partijas pārstāvjiem.

Ļoti liela nozīme Francijai ir starptautiskajās attiecībās. Tā ir viena no Eiropas savienības dalībvalstīm un franču valoda ir viena no oficiālajām ES parlamenta valodām. Tāpat Francija ir iekļauta G7 valstu lokā. Šīs ir pasaules lielākās un ietekmīgākās valstis ekonomikas un citās nozarēs.

Ceļojums kredītā

Ceļojumi ir veids, kā cilvēki var iegūt jaunas iedvesmas, apskatīties, kā cilvēki dzīvo citviet pasaulē un būtībā izbaudīt brīvību, bet nereti cilvēki izvēlas braukt ceļojumā ņemot kredītu un ne jau kādu patēriņa, bet gan bezprocentu ātro kredītu, kas parasti ir diezgan riskants darījums. Ja ceļojums ir īss un pēc tā ir zināms, ka būs ātri iespējams saņemt lielu naudas apjomu, tad, varbūt, arī šāds kredīts var būt noderīgs, bet parasti jau cilvēki brauc ceļojumā, un paņemot kredītu nemaz nedomā, kā to atmaksāt, tikai domā, kā izklaidēties un, kā sasniegt savus īstermiņa mērķus. Bet vai tad labāk nav sakrāt naudu un tikai tad braukt šajā ceļojumā, vai tomēr vajadzīgs ņemt kredītu?

Kredīts parasti ir kā liela rūpala, jo pat tad, ja šis aizdevums nebūs jāatdod tūlīt, cilvēks tik un tā nevar kārtīgi izklaidēties, jo katra centa iztērēšana atgādina, ka šī nauda nav tava un tu to aizņēmies uz kādu laiku, bet pēc tam tā būs jāatdod. Tāpēc arī kredīts ceļojumam ir tik nepareizs, jo visu laiku tad, kad vajadzētu atpūsties tu jutīsies slikti, jo šī nauda nav tava un tev tāpat būs jāatdod.

Bet, kā tad būtu pareizi darīt?

Pamatā jau tev vajadzētu iepriekš izplānot to, kur tu dosies, cik daudz naudu vajadzēs un kas vēl būs nepieciešams un tikai tad ir iespējams sākt domāt par šīs naudas sakrāšanu. Ja tu plāno ceļojumu tepat pa Baltiju vai Latviju, tad visticamāk ka ar dažu mēnešu iekrājumiem arī pietiks, bet ja tu plāno lidot uz indiju, ASV vai Ķīnu visticamāk, ka tev vajadzēs krāt pat vairākus gadus, jo šie ceļojumi nereti ir ļoti dārgi un ne jau tikai aviobiļetes maksā naudu, bet arī dzīvošana un katrā apskates vietā, ko tu vēlies apmeklēt tev nāksies tērēt naudu. Ja tu zināsi savu īsto mērķi un summu, kas tev ir nepieciešama tu varēsi sākt plānot, kā šo summu sakrāt un vai nu to darīt ilgākā laikā katru mēnesi noliekot mazāku naudas summu vai arī īsākā laikā, samazinot savus tēriņus. Tas jau ir atkarīgs no cilvēka un kā kuram ir vieglāk.

Jebkuram ceļojumam būtu jābūt izbaudāmam un nebūtu jā-raizējas par to, kā naudu, kas tiek tērēta tu varēsi atmaksāt vai arī, kā tikai ietaupīt, lai tā nebeigtos, tāpēc arī vislabākais veids ir to jau iepriekš sakrāt un tikai tad doties savā ceļojumā un pat nav nozīmes vai tas būs plānots vai spontāns, galvenais, lai būtu pietiekoši līdzekļi un nebūtu visu laiku jāuztraucas par naudu!

Francijas mūzika

francijas muzika

Francijā augstāko muzikālo izglītību var apgūt vairākās skolās, piemēram, kādā no vairākām konservatorijām – divas no tām atrodas Parīzē, bet pārējās pa vienai atrodas Strasbūrā, Bordo, Nicā un Lionā. Kā redzams, augstākās muzikālās izglītības jomā pastāv plašas izvēles iespējas, par zemāka līmeņa mūzikas izglītības iestādēm nemaz nerunājot.

Zināmākie franču klasiskās mūzikas pārstāvji ir Luī Kuperēns, Žans Filips Ramo un Žans Batists Lulli. Starptautisku atpazīstamību franču mūzika guva tikai 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, ko veicināja Ektora Berlioza, Kamija Sensānsa, Morisa Ravēla, Kloda Debisī un Fredirika Šopēna mūzikas gara darbi. Pateicoties šo komponistu darbiem, tika radīta frančiem raksturīgais mūzikas stils, kura pilnveidošanu turpināja tādi 20. gs. komponisti kā Pjērs Bulēzs, Darjī Mijo un Eriks Satī. Liela daļa franču mūzikas darbu pieder pie šansonu un balāžu stila, kuru slavenākie izpildītāji ir Žuljeta Greko, Edīte Piafa, Šarls Aznavūrs, Žoržs Brasess un Žaks Brels. Runājot par franču komponistiem vēl jāpiemin tādi kompozīciju meistari kā Žoskēns de Prē, Moriss Žārs, Fromentāls Alevī, Žoržs Bizē, Vensāns d’Endī, Andrē Danikans Filidors, Gabriels Forē, Žerārs Grizē, Šarls Guno, Žils Masnē, Olivjē Mesiāns, ;Zaks Ofenbahs, Artūrs Onegērs, Fransiss Pulenks, Gistavs Šarpentjē, Ernests Šosons, Ambruāzs Tomā, Žans Mišels Žārs.

Runājot par franču mūziķiem, nevar nepieminēt tādus sava amata meistarus kā pianistus Fransisu Pulenku un Eriku Satī, un ģitāristu Džango Reinhardu.

Visveiksmīgākie franču mūzikas popularizētāji tomēr ir tieši šīs mūzikas izpildītāji jeb dziedātāji. Visā pasaulē pazīstami ir tādi franču dziedātāji kā Milēna Fārmere, Alize, Vanesa Paradī, Patrīcija Kāsa, Emīlija Simona, Žans Mišels Žārs, Edīte Piafa, Bridžita Bordo, Džo Dasēns. Runājot par franču dziedātājiem, jāpiemin arī tādi franču mūzikas vēstneši visā pasaulē kā Anguna, Šarls Aznavūrs, Džozefīne Beikere, Žoržs Brasēns, Žesī Matadors, Amori Vasili, Polina Viardo.

Francijas mūzikas grupas savu vietu ir nostiprinājušas galvenokārt roka un poproka mūzikas stilā. Slavenākās franču rokgrupas ir Louise Attaque un Noir Désir, bet poproka meistari ir Superbus. Frančiem ar roku ir bijusi cieša saistība jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, kad radās pirmās franču rokgrupas, kuras izpildīja rokmūziku dažādos tās paveidos, piemēram, tika spēlēts folkroks, progresīvai roks, pankroks. Astoņdesmitajos gados franču roks nedaudz zaudēja savu individualitāti un kļuva līdzīgāks amerikāņu un britu rokam, un tieši tajā laikā daudzas franču rokgrupas kļuva atpazīstamas ne vien Francijā, bet arī ārpus tās robežām. Deviņdesmito gadu un tūkstošgades mijā franči nostiprināja savas pozīcijas alternatīvā roka skatuvē un daudzas franču rokgrupas guva starptautisku slavu.

Pasaulslavenas Francijas elektroniskās mūzikas grupas ir Era un Daft Punk. Elektroniskās mūzikas kontekstā jāmin šobrīd visā pasaulē tik populārais franču dīdžejs Dāvids Geta.

Mūsdienās daudzi nezina, ka klausās franču komponistu, mūziķu vai izpildītāju mūzikas darbus, jo arī frančiem, tāpat kā visām neangliski runājošajām tautām, lai iekļautos vispasaules mūzikas tirgū tomēr ir jārada mūzikas darbi angļu valodā.

Slavenākie cilvēki no Francijas

French_people

 

Francija ir ļoti bagāta valsts, un es to nedomāju finanšu vai naudas ziņā. Lai gan arī šajā jomā Francijai nevecas slikti tā ir bagātāk ar tās kultūru un, protams, cilvēkiem. Daudzi kā vēsturiski slaveni, tā vēl mūsdienās izcili un slaveni cilvēki ir nākuši tieši no Francijas, tādēļ ir vērts atzīmēt šos cilvēkus un to sasniegumus.

Daļu slaveno francūžu droši varētu iedalīt vienā kategorijā zem vārda mode, jo kā ne kā Francija ir modes un dizaineru lielvalsts. No Francijas nāk tādi izcili modes dizaineri kā Coco Chanel no Chanel zīmola,  Hubert de Givenchy no Givenchy zīmola,  Christian Dior no Dior modes nama, Yves Saint Laurent no viņa paša zīmola un arī izcilais kurpju meistars Louis Vutton, kura zīmols vēl jo projām ir viens no prestižākajiem apavu industrijā.

Otro kategoriju varētu veidot zem nosaukuma monarhi un valdnieki, jo Francijai kā valstij un bijušajai impērijai ir bijuši daudzi izcili monarhi. Šeit noteikti ir jāpiemin Luijs XIV jeb tā dēvētais Saules Karalis, kurš valdīja Francijā vairāk nekā 72 gadus, Luijs XVI, kura valdīšanas laikā aizsākās Lielā Franču Revolūcija, kā arī Napaleons Bonaparts, kurš bija Franču armijas, kā arī politiskais vadonis. Šeit papildus varētu arī pieminēt Žannu d’Arku, kura bija ne tikai Francijas Varone, bet arī atzīta par Francijas svēto.

Vēl atsevišķu kategoriju varētu piešķirt arī franču mūziķiem, jo arī viņi ir izpelnījušies plašu atzinību. Piemēram, elektroniskās mūzikas duets Daft Punk ir ieguvis 5 Grammy balvas un viņu dziesmas ir ierindojušās topu virsotnēs visā pasaulē. Vēl viens elektroniskās mūzikas pārstāvis David Guetta arī ir slavens visā pasaulē un vairākkārt atzīts par Pasaules 1. dīdžeju. Un, protams, nevar aizmirst arī par klasisko mūziku. Tāds klasiskās mūzikas lielvārds kā Claude Debussy arī ir nācis no Francijas. Starp viņa slavenākajiem darbiem ietilpst, piemēram, Mēnesnīcas sonāte.

Un visbeidzot no Francijas nāk arī izcili kinoindustrijas pārstāvji. Svalenā aktrise un dziedātāja Edīte Piafa ir dzimusi francijā, tāpat arī Bridžita Bardo, Obrija Tatū, Luiss de Finess, Žerārs Departjē un vēl citi izcili aktieri ir dzimuši tieši Francijā. Bet no kinorežisoriem ar Franciju var saistīt tādus vārdus kā Žans Luks Godārs, Romans Polanskis un lūks Besons.

Francijas virtuve

franču virtuve

 

Francija ir pazīstama kā ļoti izsmalcināta zeme, un ikvienai izsmalcinātai  valstij un tautai ir arī izsmalcināta virtuve. Francijas ēdiena gatavošanas tradīcijās ietilpst ar garšu bagātu ēdienu gatavošana, kuros var atrast visdažādākās nianses, kuras padara šo ēdienu izcilu un baudīšanas vērtu.

Francijas nacionālā virtuve ir bagāta ar daudziem pazīstamiem un varbūt arī ne tik pazīstamiem ēdieniem. Visas Francijas kā valsts nacionālie pamatēdieni ir kā Franču sīpolu zupa un Franču biezzupa, tā Steika frī kartupeļi, bagetes unFranču sieri. Bet pie nacionālajiem desertiem ietilpst Makarūni, Eklēri, Šokolādes uzpūtenis, Krem brulē un vēl vairāki citi saldie ēdieni.

Taču, tā kā Francija ir visai liela valsts, kura ir sadalīta 22 reģionos un 96 dažādos pilsētu departamentos, tad šie nacionālie ēdieni atšķiras praktiski ikvienā no šiem reģioniem. Katrs reģions ir slavens ar mazliet citu ēdienu vai tā aspektu un stilu, tādēļ nevar droši teikt, ka pašā Francijā ir tikai viena veida tradicionālie ēdieni.

Piemēram, Francijas galvaspilsēta Parīze un tās apkārtne ir slavena ar tās luksusa restorāniem, kur tev būs iespēja nogaršot jeb ko. Šampaņas – Ardēni reģionos populāras izejvielas ir šķiņķis, medījumu gaļa, arī augļi un alus. Centrālās Francijas reģionā ļoti populāri ir svaigi augļi un zivis, tādēļ šeit plaši tiek gatavoti zivju ēdienu un dažādi deserti, bet, piemēram, Korsikas reģions ir slavens ar jēra gaļas ēdieniem, tās sieriem un no kastaņiem pagatavotiem miltiem.

Vēl viens interesants Franču virtuves aspekts ir arī gadalaiki, jo Francijas pavāri pastāv uz to, ka ir nepieciešams izmantot pašā Francijā audzētas un svaigas sastāvdaļas, tādēļ tie ir ļoti atkarīgi no gadalaikiem. Vasaras periodā populārākie franču ēdieni ir salāti un dažādi ēdieni, kuri satur daudz augļus, vasaras beigās un rudenī topā ir sēnes un dažādi sēņu sautējumi, bet, kad septembra beigās sākas medību sezona, tad franču virtuve iegūst pavisam citu izskatu un no vieglajiem salātiem pāriet uz izsmalcinātiem un sarežģītiem gaļas ēdieniem. Bet ziemā visbiežāk Franču restorānos ir sastopami ēdieni, kuros viena no sastāvdaļām ir austeres.

Un noteikti ir jāpiemin arī franču ēdienu tradīcijas, attiecībā uz dienas laiku, jo Francijā ļoti izteikti nošķir brokastu ēdienus no, piemēram, pusdienu ēdieniem. Tā brokastīs tradicionāli tiek ieturēta ātra maltīte, kura sastāv no Franču maizes rikām ar ievārījumu, kā arī kafijas vai tējas. Bet tādi pazīstami franču maiznieku izstrādājumi kā kruasāni parasti tiek ēsti brīvdienu rītos. Pusdienas Francijā kādreiz bija divu stundu dienas vidus pasākums, taču mūsdienās tās ir noīsinātas uz ierasto vienas stundas standartu. Francijā pusdienas bieži sastāv vai nu no līdzi paņemtām maltītēm, došanos pusdienot mājās, vai dažas kompānijas pat izsniedz kuponus saviem darbiniekiem, ar kuriem tie var doties uz ēdnīcām, restorāniem vai veikaliem un papusdienot. Vēl ļoti populārs pusdienu ēdiens ir vienkārši sviestmaize, kurai seko deserts, kurš visbiežāk ir nopirkts pārtikas veikalā. Bet lielais ēdiena pasākums tiek atstāts vakariņu laikam. Franču vakariņas parasti sastāv no trīs ēdieniem – uzkodām vai zupas, pamatēdiena (dārzeņiem, kartupeļiem, rīsiem vai makaroniem) un visbeidzot siera ēdiena vai deserta. Dažreiz papildus pirms siera ēdiena tiek pasniegti arī salāti, vai desertu nomainīs augļi ar jogurtu. Vakariņojot Francijā, papildus ēdienam tu vienmēr varēsi iegūt maizi, vīnu un minerālūdeni.

Tādas nu ir Francijas virtuves tradīcijas, kuras es noteikti ieteiktu nobaudīt, ja kādreiz tev ir tā laime doties uz Franciju. Tu noteikti nebūsi vīlies, īpaši vakariņu laikā.

Francijas tradīcijas un paražas

francijas_tradicijasFrancija ir viena no visiecienītākajiem tūristu galamērķiem ar savu galvaspilsētu Parīzi, Eifeļa torni un Luvru. Taču Franciju un franču kultūru definē daudz kas vairāk nekā tikai skaistās un romantiskās pilsētiņas, tūrisma apskates objekti un mode. Franciju definē ikviena tradīcija un paraža, kuru piekopj Francijas iedzīvotāji un kas ir tik ļoti svarīgi Francijas identitātei.

Lielākā daļa Francijas iedzīvotāju pieder pie katoļu ticības, tādēļ vieni no vis svinētākajiem franču svētkiem ir tieši Ziemassvētki. Nozīmīgākā tradīcija saistībā ar šiem svētkiem Francijas iedzīvotājiem ir doties uz vēlo Ziemassvētku vakara mesu, bet pēc tam doties mājās un mieloties ar tītaru, zosi, vistu, balto pudiņu un citiem tradicionālajiem ēdieniem.

Citām valstīm neierasti ir svētki ko visa Franču nācija svin 14. jūlijā. To nosaukums ir Bastīlijas diena, un šie svētki ir par godu  notikumam, kurš risinājās 1789. gadā un kurā sākās Franču Revolūcija, atbrīvojot no Bastīlijas cietuma lielu vairumu Francijas iedzīvotāju. Līdzīgi kā ASV atzīmē savu neatkarības dienu 4. jūlijā, arī franči 14. jūliju atzīmē ar uguņošanu, parādēm un lielām svinībām, kurās cilvēki parasti ir tērpušies Francijas karoga krāsās.

Arī dzimšanas dienas parasti Francijā tiek atzīmētas īpaši, jo tās frančiem nav tikai dienas, kad cilvēks paliek par gadu vecāks, bet tā ir diena, kad francūži svin dzīvi un dzīvību. Tradicionāli Francijā tas cilvēks, kuram konkrētajā dienā ir dzimšanas diena, var izvēlēties, ko viņš vēlas darīt. Visbiežāk gan tiek rīkota ballīte ar ierasto dzimšanas dienas torti un dāvanām.

Vēl vienas īpašas svinības Francijas iedzīvotājiem ir kāzas. Manuprāt, francūžiem ir viena no interesantākajām kāzu tradīcijām, jo Francijā kāzu ballītē šampanieša pudeles tiek nevis atkorķētas, bet gan to gali tiek nocirsti ar īpaši šim pasākumam radītu zobenu. Šāda tradīcija ir cēlusies no Napaliona laikiem, kad karavīri zirga mugurā piejāja pie savām līgavām un nocirta šampanieša pudelei korķi, kamēr līgavas to turēja gaisā.

Un vēl pie izsmalcinātajām Franču tradīcijām noteikti iederas arī Francijas kino un filmu paražas, kuras aizsāka Brāļi Limjēri. Viņi tiek dēvēti par vieniem no pirmajiem, kuri vispār sāka uzņemt filmas un tas dod Francijas kino veidotājiem īpašu sparu un cieņu pret kino kā mākslas izpausmes veidu.

Šīs ir tikai dažas no krāšņajām tradīcijām un paražām, kuras var sastapt un piedzīvot apciemojot vai padzīvojot Francijā. protams vēl ir daudz un dažādi svētki, paražas un citas svinības, bet šīs ir vienas no spilgtākajām un izteiktākajām tradīcijām Francijā.

Francijas Klimats un Apskates objekti

francijas_juras_krastiJa runājam par Francijas Klimatu apskates objektiem un dabu, tad francija viennozīmīgi ir interesanta vieta, kuru apmeklēt gan ziemā gan vasarā jo šinī teritorijā ir iespējams sastapt gan Alpu kalnus, gan okeānus gan vienkāršu klimatu kas līdzīgs mūsu pašu ziema/pavasaris/vasara/rudens. Ja skatāmies uz Francijas teritoriju, kas ir lielāka nekā 640 tūkstoši kvadrātkilometru, tad šajā zemes nostūrī jūs varat sastapt visu sākot no Vidusjūras tropu augiem līdz pat kalnainiem klimatiem, kur ziema ir vairāk nekā 150 dienas gadā. Francija izsenis ir bijusi slavena ar saviem vīna laukiem un kalnu atpūtas kompleksiem priekš slēpotājiem un citiem ziemas sporta veidu cienītājiem. Alpu kalni ir ļoti pateicīgi šajā ziņā, jo citviet sniega sega šajā reģionā nenokūst visu gadu, bet lielākajā apvidū sniegs ir vairāk nekā pusgadu un tas nozīmē ļoti daudz iespējas ziemas sporta-veidu cienītājiem.
Ja skatāmies tieši vairāk ģeogrāfiskos izvirzījumus tad ir redzams ka klintis ir ļoti izteikta Francijas piejūras pazīme un nereti krasti ir klinšaini un tādēļ nepieejami atpūtniekiem un peldētājiem. Bet protams, pastāv arī smilšainas okeāna pludmales, kas parasti ir plaši apdzīvotas un izmantotas jo atrodas piepilsētu tuvumā.

Ja skatāmies uz Francijas lauksaimniecības nozari un atstrādātajām zemēm, ir skaidri redzams, ka šī valsts ir viena no galvenajiem kultūras centriem Eiropā. Francijā vairāk nekā 7% iedzīvotāju ir nodarbināti ar lauksaimniecību saistītās nozarēs un tas ir daudz vairāk, kā blakus esošajās valstīs. Francijas galvenie eksporta objekti ir vīns, cukurbietes, liellopu gaļa, auzu pārslas un arī citi graudaugi, bet runājot liellopu gaļu, tad lielākajā daļā lauksaimniecību ir liellopi, kas tiek turēti gan pašu vajadzībām, gan arī nodošanai un naudas pelnīšanai.

Ja apskatam iespaidīgākos objektus un vietas, ko Francija mums var piedāvāt, tad noteikti ir jāpiemin Parīze ar Luvru un Eifeļa torni, Franču Rivjera, St-Tropez pilsēta kā arī Versaļas pils un protams Alpu kalni. Francija ir viena no populārākajām un iemīlētākajām tūristu apskates vietām un staigājot pa kādu no iepriekš minētajām vietām tūristu skaits salīdzinoši ar vietējiem iedzīvotājiem būs patiešām iespaidīgs.

 

Francijas Kūltūra

Francija ir viena no mūsdienu kultūras, modes un gardēžu galamērķiem un savā ziņā arī šo pašu novirzienu tā sauktā lielvalsts. Francija ir no tām valstīm, kas ir iezīmējusi savu vārdu pagātnē, kā kultūras centrs, it sevišķi ņemot vērā Parīzi un franču modi kā arī intelektuālo uzplūdumu renesanses un apgaismības laikmetos. Francija vienmēr ir bijusi unikāla un Francūži necenšas imitēt citas tautas un tādēļ citās jomās tā ir nedaudz nestagnējusi, kā piemēram tas ir obligātajā kara dienestā vai valsts regulējuma valodā.

Ja runājam tieši par pašu kultūru, tad Francijas kultūra nav tik viegli nedefinējama, jo tā sastāv no daudz un dažādiem aspektiem, kas ir saistīti un nesaistīti un lai saprastu kādas valsts pilnīgu kulturālo vēsturi ir nepieciešams zināt visu informāciju sākot no valsts izveidošanas, reliģijām, virtuvi, cilvēkiem un pat valdībām un tipisko iedzīvi, tieši kā cilvēki šajā reģionā dzīvo. Ja mēs skatāmies uz Franciju no Latvijas puses mēs redzam, ka francūži noteikti ir izsmalcinātāki un piekopj daudz vairāk sociālus pasākumus. Šinī valstī arī māksla un mākslas izpausmes ir daudz svarīgākas, kā citviet pasaulē jo ar to arī Francija vienmēr ir bijusi slavena. Tieši šī mākslas, un izsmalcināto cilvēku un interesentā franču virtuves ( lazaņja pasta, makaroni) dēļ ir radies iespaids, ka francija ir snobu jeb bagātnieku zeme. Bet patiesībā francija ir gluži tāda pati valsts, ka’jebkura cita un liela daļa no tās 66 miljoniem iedzīvotāju dzīvo pilsētās bet pārējie (mazākā daļa) dzīvo laukos.

Francijas vēsture ir ļoti bagāta un personas kā Žanna Darka un Napaleons Bonaparts liek saprast, ka Francūži vienmēr ir bijuši cēli un vareni, bet Francijas izplešanās un karagājieni vienmēr tika darīti ar mērķi paplašināt Valsts bagātību un iegūt aizvien jaunas un jaunas zemes. Un lai gan fracija savulaik bija viena no pasaules lielvalstīm, tā pēdējos gadsimtos ir sākusi vairāk strādāt pie iekšējās politikas un nedomā vairs par pasaules nomināciju, kā tas ir ar citam valstīm.
Ja mums jārunā par Franciju, tad noteikti ir jāiemin franču virtuve, kas vienmēr tiek papildināta ar Vīnu un Francijā vīns ir viens no nacionālajiem ēdieniem, kas varētu izskaidrot augstu vidējo francūžu vecumu, jo šajā valstī ir pieņemts pie katras ēdienreizes izdzert vismaz glāzi vīna. Un ja runājam par vīnu tad noteikti ir jāmin arī franču siers, kas ir speciāli gatavots un kas tiek lietots ļoti lielos apjomos.

Pie kultūras, protams, jāmin arī franču sporta veidi, un neapšaubāmi Francijas galvenais sporta veids ir Futbols, kur šī valsts patiešām ir ielikusi lielu darbu un līdz ar to arī fani ir ļoti neatlaidīgi šajā sportā.  Bet protams arī jāmin Ielu Vingrošana un Lemans trase, kas saistās ar pirmo formulu un sacīkšu automobiļiem.
Un vēl jāpiemin protams ir arī automobiļi, jo francija ir zināma ar saviem Reno un Pežo automobiļiem, bet pēdējos gados arī Bugatti sporta automobiļi ir ieguvuši plašu atpazīstamību.